Meteņdiena

Meteņi - īpašie svētki, kad latvieši priecājas par gaidāmo pavasari – jo dienas kļūst garākas, laiks paliek arvien siltāks.
Arī “Rūķītī” meteņdienai gatavojās jau laikus, lai gads, kas izsenis sākās Meteņos, būtu veiksmīgs. Ik ģimene apaļu cienastu sarūpēja. Darinātas tika sniega pikas un saldētas ledus bumbas, lai tās, ripojot, nestu veiksmi kāpostu galvām vasaras ražā. Ragavas tika sakārtotas, maskas atrastas, zaru slotiņas noliktas pa rokai.
Meteņdienā visus “Rūķīša” sētā sagaidīja Ziema un Pavasaris- jau sasveicinoties un šurp/prom dodoties. Bērni, ģērbjoties jo silti, lai veselība turas laba līdz pat siltam laikam- jau kā Meteņa budēļi, maskās, ar dziesmām un rotaļām, vizinoties ragaviņās, vadīja prom ziemu, veicinot labestību un atvairot ļaunumu, pateicoties par iegūto un sasniegto, kā arī piesaistot veiksmi.
Budēļu trokšņošana un dancošana, ienesa jautrību un zaru slotiņa padzina slinkumu, nelāgas domas. Sacensību gars ejot rotaļās, spēlējot spēles, sacenšoties skrienot vai vizinoties ragavās no kalna, valdīja ik uz stūra – lai veicinātu pavasara atnākšanu un visa turpmākā gada izdošanos.
Paldies 5gadnieku grupas komandai un mūzikas, sporta skolotājām par latviešu tradīciju godā celšanu un skanīga prieka sarūpēšanu svētkos!