Vecvecāku pēcpusdienas

Tik balts, kā pupas zieds ir mans mīļums, kad ciemos viņus gaidu!
Tik raibs kā pupas zieds ir laiks, kas garām skrien, kad esmu kopā ar viņiem!
«Rūķītī» durvis plaši tika vērtas mūsu gaidītākajiem ciemiņiem- bērnu vecvecākiem!
Bērni, priekā vizuļojot kā varavīksnē sēdoši saules zaķēni, lutināja savus vecvecākus gan ar bagātīgiem priekšnesumiem, gan kopīgi veicamiem darbiem, pretī saņemot smaidus, aplausus, pa kādai prieka asarai un- mīlestību.
Krāsainās atmiņas nu noglabāsim sirds stūrīšos un gaidīsim nākamo tikšanās reizi!