Bluķa vilkšana

Bluķa māte bluķi vilka, pašā Bluķa vakarā. Ja vilks bluķi trīs reizītes, nenāks mošķi šai sētā!
Tā skanēja svētku priekšvakarā, piepildot “Rūķīša” sētu ar tautasdziesmām, maskām un senām tradīcijām, pulcējot gan lielus, gan mazus, atvadoties no vecā gada un visa nevajadzīgā. Mūzikas skolotāja Līga, 4-6gadīgo grupu bērni un iestādes darbinieki kopīgā masku gājienā pa iestādes sētu, līdzi paņemot pelēkās domas, darbus un notikumus, lai, bluķim atdotus liktu ugunskurā, tā dodot vietu nākotnes veiksmei.
Graudu saujiņas, nelāgo lietu apraksti un zīmējumi, ugunij atdoti, zirņu saujiņas, vēderos liktās, dziesmu skaņas un zvārguļu šķinda, kas gaisos cēlās līdz ar uguns dūmiem, saules slavināšana un spēka vārdi, kopīgā aplī savīti- tas ik solī deva to spēku, ko saņemam un tālāk nesam latvju tautas tradīcijās.